Latvijā, mazā valstī ar bagātu vēsturi, ir plaukstoša azartspēļu industrija. Lai gan valdība atzīst šīs nozares ekonomiskos ieguvumus, tā arī uzliek nodokļus uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē. Šajā rakstā mēs izpētīsim nodokļu režīmu azartspēļu uzņēmumiem Latvijā.
Latvijā azartspēļu darbību regulē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI). IAUI ir atbildīga par licenču izsniegšanu, azartspēļu rīkotāju darbības uzraudzību un kontroli, kā arī nodokļu iekasēšanu. Latvijas valdība azartspēļu biznesu apliek ar divu veidu nodokļiem: azartspēļu nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.
Azartspēļu nodoklis ir īpašs nodoklis, kas tiek aplikts ar azartspēļu rīkotāju bruto ieņēmumiem no azartspēļu ieņēmumiem (GGR) un ietekmē jebkuru Latvijas Casino iestādi vai online vietni. GGR ir spēlētāju liktās naudas summa, no kuras atņemta summa, kas izmaksāta kā laimests. Azartspēļu nodokļa likme mainās atkarībā no azartspēļu darbības veida. Piemēram, spēļu automātu nodokļa likme ir 30% no GGR, savukārt tiešsaistes azartspēļu nodokļa likme ir 10% no GGR.
Svarīgi atzīmēt, ka azartspēļu nodoklis ir atsevišķs nodoklis no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Azartspēļu rīkotājiem ir jāmaksā abi nodokļi. Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir nodoklis par uzņēmuma gūto peļņu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa standarta likme Latvijā ir 20%. Taču azartspēļu uzņēmumiem tiek piemērota augstāka nodokļa likme. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme azartspēļu rīkotājiem ir 25%.
Azartspēļu nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāmaksā reizi ceturksnī. Azartspēļu rīkotājiem katru ceturksni ir jāiesniedz IAUI nodokļu deklarācijas. Nodokļu deklarācijās jāiekļauj informācija par ceturkšņa laikā gūtajiem bruto azartspēļu ieņēmumiem un maksājamajiem nodokļiem.
Bez azartspēļu nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa azartspēļu organizētājiem ir jāmaksā arī citi nodokļi un nodevas. Piemēram, tiem ir jāmaksā nodeva par azartspēļu licences sākotnējo izsniegšanu. Maksa par licenci atšķiras atkarībā no azartspēļu darbības veida. Piemēram, maksa par kazino licenci ir 427 000 eiro, savukārt par spēļu automāta licenci – 4 000 eiro.
Turklāt azartspēļu rīkotājiem ir jāmaksā ikgadēja maksa par licences atjaunošanu. Maksas apmērs ir atkarīgs no azartspēļu darbības veida un azartspēļu ierīču skaita. Piemēram, gada maksa par kazino licenci ir 213 000 eiro plus papildus maksa 2300 eiro par katru azartspēļu ierīci. Gada maksa par spēļu automāta licenci ir 1000 eiro par ierīci.
Kopumā nodokļu režīms azartspēļu biznesam Latvijā ir salīdzinoši augsts. Azartspēļu nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ir augstākas nekā standarta likmes citiem uzņēmējdarbības veidiem. Turklāt azartspēļu operatoriem ir jāmaksā dažādas maksas un nodokļi, piemēram, licences maksas un atjaunošanas maksas. Šie nodokļi un nodevas var radīt ievērojamu naudas summu.
Neskatoties uz augstajiem nodokļiem, azartspēļu nozare Latvijā turpina augt. Saskaņā ar IAUI datiem azartspēļu nozares GGR Latvijā 2020. gadā bija 277,8 miljoni eiro. Tas ir pieaugums par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tiešsaistes azartspēļu nozare ir bijusi īpaši veiksmīga, un 2020. gadā GGR bija 147,2 miljoni eiro.
Noslēgumā jāsaka, ka nodokļu režīms azartspēļu biznesam Latvijā ir augsts. Azartspēļu organizētājiem ir jāmaksā gan azartspēļu nodoklis, gan uzņēmumu ienākuma nodoklis, gan dažādas nodevas un nodokļi. Tomēr, neskatoties uz augstajiem nodokļiem, azartspēļu nozare Latvijā turpina augt. Valdība atzīst nozares ekonomiskos ieguvumus un turpina to regulēt, lai nodrošinātu godīgu spēlēšanu un atbildību azartspēlēs.