1. Vai daudzi jaunie uzņēmumi meklējuši asociācijas palīdzību, lai dibinātu kontaktus ASV?
Latvijā pēdējā gada laikā ir strauji izveidojusies informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, uzņēmēju un projektu komūna (community): Cobook, Selfly, Instagramm utt. Latvija noteikti ir parādījusies uz pasaules sākuzņēmumu  Tech Startupkartes, kur liels nopelns ir Londonas inkubatora atzara „TechHub Riga” aktivitātēm. Viena daļa no šiem projektiem no pirmās dienas ir mērķēti aktivitātēm globālā IT tirgū, kur ASV ir nozīmīgs sekmīga starta poligons. Otra daļa interesējas par šādu iespēju piemērotību viņu gadījumā. Ikdienas sarunās cilvēki no LABACA aktīvi dalās ar savu pieredzi un kontaktiem, kā arī mēģina saprast šo projektu potenciālu un iespēju sadarboties ar citiem LV uzņēmumiem ASV, lai efektīvāk nodrošinātu resursus. Vairāki vēlākas attīstības fāzes IT projekti (MyKoob, ClusterPoint, Mailigen, Veritweet), vēlākas attīstības stadijā ir uzsākuši, vai tuvākā laikā uzsāks darbību ASV tirgū. Palīdzību LABACA biedri sniedz regulāri, daloties ar saviem kontaktiem, padomu un pieredzi.
2. Kas viņiem, Jūsuprāt, būtu tai jājautā un jāgaida no tās?
Asociācija faktiski ir kopējo interešu klubs , kas apvieno Kalifornijā un Latvijā darbojošos uzņēmumu un cilvēku intereses. Līdz ar to asociācijas pievienoto vērtību veido katrs tā biedrs ar savu kontaktu loku, pieredzi un resursiem. Ar laiku ir apstiprinājies apgalvojums, ka daudz efektīvāks veids kā attīstīt ambiciozus un apjomīgus projektus globālā tirgū ir savstarpēji sadarbojoties, kas vēsturiski Latvijas uzņēmējiem ir bijis liels šķērslis, katram mēģinot savu projektu attīstīt individuāli, nedaloties ar pieredzi, problēmām, panākumiem un resursiem.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie LABACA’s Informācijas Tehnoloģiju inkubācijas un paātrināšanas (acceleration) platformas izveides, tajā skaitā nodrošinot riska kapitāla investīciju pieejamību daudzsološo inovatīvo Latvijas informāciju tehnoloģijas nozares uzņēmumu un projektu realizācijai. Šajā gadījumā uzņēmēji varētu sagaidīt reālu pieredzējušu ekspertu palīdzību projektu attīstībā, telpām Rīgā un Silīcija Ielejā un finansējumu, kas palīdzētu projektam pārvarēt barjeras iekļūšanai globālā tirgū un apritē.
3. Vai nepieciešams valsts atbalsts jauno uzņēmumu aktivitātēm un investīciju meklējumiem ASV? Ja, jā, kā tam būtu jāizpaužas? Kā valsts pārstāvniecībai ielejā vai perspektīvāko uzņēmumu īslaicīgas uzturēšanās atbalstīšanai? Vai šāda palīdzība būtu motivējoša vai arī tieši otrādi radītu draudus palaisties slinkumā?
ASV ir viens no lielākajiem informācijas tehnoloģiju tirgiem pasaulē. Turklāt kā rāda prakse, pēc sekmīga projekta starta ASV tirgū, IT produkti un pakalpojumi ļoti strauji un vienkārši izplatās pārējos pasaules tirgos.
Valsts atbalsta piemēri pasaulē ir bijuši gan pozitīvi, gan negatīvi. Pozitīvie piemēri izdevušies valsts atbalstam (jo valstij pašai nav nepieciešamo zināšanu un resursu) veiksmīgi sadarbojoties ar privāto sektoru, maksimāli samazinot saistītos riskus. Pārmērīgs finansiāls uzņēmumu atbalsts tiešām nav novedis pie labiem rezultātiem, jo siltumnīcas apstākļos subsidēti uzņēmumi izrādās nespējīgi konkurēt reālā tirgus apstākļos.
Būtiska nozīme valsts atbalstītai tehnoloģiskai pārstāvniecībai nozīmīgā tehnoloģiju un finansu mezglā (hub) , piem Kalifornijas Silīcija Ielejā, būtu izvēloties stratēģiski atbalstīt konkrētu tehnoloģiju nozari(-es), kas paralēli palīdzētu attīstīt uz zināšanām bāzētas ekonomikas valsts tēla veidošanu pasaulē. Vēsturiski Latvijā un Eiropā ir vāji attīstījies riska kapitāla finansēšanas modelis, kas ir kritiski tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai. Šādā situācijā katrai valstij būtu vērts palīdzēt saviem uzņēmumiem uzbūvēt tiltu līdz vietai kur šādi resursi ir pieejamāki.
Latvijas valsts , un iespējams Latvijas sabiedrība, nav gatavi uz šo brīdi uzņemties risku de jure un de facto Informāciju Tehnoloģiju noteikt kā prioritāti. Ir izvēlēta pasīva, riska samazināšanas stratēģija, jo prioritātes noteikšanas lēmums riskētu izsaukt citu, vēsturiski tradicionālo nozaru pārstāvju neizpratni un pretenzijas. Kā rāda pieredze, ir jārada pirmie Latvijas uzņēmēju globālie veiksmes stāsti , pie kā arī aktīvi strādā LABACA, lai radītu pamatu valsts resursu koncentrācijai konkrētajā , informācijas tehnoloģiju, nozarē.
5. Kas, Jūsuprāt, ir jaunas kompānijas no Latvijas iespēju pamatā ASV – zemās darbaspēka izmaksas vai arī tas, ka Latvijā spēj ražot ko tiešām daudz labāku nekā citur? Kā sevi jāpozicionē? Kas ir tas, kas kavē Latvijas uzņēmumus dibināt veiksmīgus kontaktus ASV?
Laiki, kad Latvijas informāciju tehnoloģiju uzņēmumi pārdeva savu darbu balstoties uz zemām izmaksām ir neatgriezeniski pagājuši. Daudz citu valstu, piem. Ķīnas, Indijas un Ukrainas darbaspēka izmaksas ir zemākas. LABACA atbalstītie uzņēmumi nepārdot savu darba darbaspēku, bet izveido savus produktus un pakalpojumus, kuri meklē konkrētas problēmas, kas prasa risinājumus un neaizpildītas tirgus nišas.
Lai spētu iespiesties globālajā informācijas tehnoloģiju tirgū, uzņēmumiem no Latvijas sakarā ar ierobežotiem resursiem un kontaktiem ir pārsvarā jāizvēlas specializācijas un konkrētas tirgus nišas spēlētāja stratēģija.
Galvenais šķērslis sadarbībai tomēr ir ģeogrāfiski attālināta atrašanās vieta, kas veido augstas transporta izmaksas starp Latviju un ASV Rietumkrastu. Otrs šķērslis ir samērā maz latviešu, kas palīdzētu ar industrijas kontaktiem, kur ir grūti konkurēt ar somiem, zviedriem un vāciešiem. Tomēr pateicoties LABACA un valsts aktivitātēm ir apzināti arvien vairāk nozīmīgi cilvēki ar latvisku izcelsmi , kas atvieglo kontaktus tehnoloģiju „augstākajā sabiedrībā”.

6. Kāda pašlaik ir LABACA situācija? Vai notiek kādas aktivitātes? Kā rit sarunas ar valdību, kas pirms kāda laika solīja atbalstu?
Pēdējā gada laikā situācija ar Latvijas uzņēmumu gatavību uzsākt darbību ASV un globālajā Informācijas Tehnoloģiju tirgū ir novērojama radikāla attīstība visos uzņēmumu attīstības fāzēs. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka ASV un specifiski Rietumkrasts, Kalifornijas Silīcija Ieleja ir viens no lielākajiem un attīstītākajiem informācijas kompāniju sekundārajiem tirgiem, kur ir lielākās izredzes uzņēmumam tikt nopirktam vai pārfinansētam, kā visaktīvākais tirgus Eiropā saņemtajām tehnoloģiju uzņēmumu riska kapitāla investīciju realizācijām (exit).
Pašlaik nenotiek aktīvas pārrunas par konkrētu atbalsta mehānismu ar Latvijas valdību, bet esam saklausījuši sapratni un atbalstu saistītos jautājumos no atbildīgās Ekonomikas Ministrijas progresīvā un aktīvā ministra, kā arī no citiem valdības locekļiem.
Kopš gada sākuma LABACA aktīvi strādā pie LABACA Accelerator izveides stratēģijas, finanšu resursu piesaistes un kontaktu loka paplašināšanas tehnoloģiju un resursu „augstākajā sabiedrībā” Silīcija Ielejā un potenciālo nākamo „Facebook” un „Twitter ” veiksmes stāstu projektu apzināšanas un atbalsta Latvijā.